CONFERENCE
Latvijas Universitātes Muzeja krājumā glabājas Latvijas fizikas zinātnes pamatlicēja, Latvijas Universitātes (LU) fizikas docenta, Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes dekāna Friča Gulbja logaritmiskais lineāls jeb kalkulatora “vectētiņš”. LU Muzeja krājumā esošais "kalkulatora vectētiņš" atgādina, ka neatkarīgi no tehnoloģiju attīstības, fizikas pamatā vienmēr būs cilvēka vēlme izzināt pasaules kārtību un zinātnes progress balstīsies uz pārbaudītām vērtībām vai tā būtu speciāli izstrādāta datorprogramma vai logaritmiskais lineāls.
Fricis Gulbis dzimis 1891. gada 19. janvārī Lejaskurzemē, Nodegu pagasta “Ezergaļos”. Skolas gaitas Fricis Gulbis uzsāka Nodegu pagastskolā, un tās turpināja Aizputes pamatskolā. 1906. gadā iestājās Liepājas reālskolā, kuru pabeidza 1911. gadā un izglītību turpināja iegūt Pēterpils universitātē Fizikas un matemātikas fakultātē. Fricis Gulbis 1916. gadā absolvēja Pēterpils universitāti un kā viens no izcilākajiem studentiem turpināja darbu fizikas katedrā, divus gadus gatavojoties akadēmiskajā darbībai. Līdz 1919. gadam Fricis Gulbis savu profesionālo darbību īstenoja Krievijā, strādājot Pēterburgas Meža institūtā, Permas universitātē un Pēterburgas Universitātē. 1919. gadā Fricis Gulbis saņēma uzaicinājumu atgriezties Latvijā un pasniegt fizikas lekcijas latviešu valodā Latvijas Augstskolā (LU nosaukums 1919 - 1922).[1]
1919. gadā Fricis Gulbis kļuva par Latvijas Augstskolas mācību spēku Matemātikas un dabas zinātņu fakultātē, 1920. gada 28. janvārī par docentu, bet 1921. gadā ievēlēts par vecāko docentu. Strādājot LU Fricis Gulbis bieži devās komandējumos uz ārzemēm - Franciju, Zviedriju, Lielbritāniju, Vāciju, Poliju, kur piedalījās konferencēs, fizikas kongresā (Cīrihe, Šveice), kā arī, lai turpinātu zinātniskās studijas. Fricis Gulbis kopā ar LU kolēģiem lika pamatus fizikas zinātnei Latvijā, un par šo ieguldījumu saņēma Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru (1932.gads, Ordeņa virsnieks) un Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru (1934. gads, Ordeņa komandieris).[2]
Viens no piederumiem, lai apgūtu matemātiku un fiziku bija logaritmiskais lineāls. Fricis Gulbis savā profesionālajā darbībā izmantoja logaritmisko lineālu "No. 18, Albert Nestler A. G., D. R. Paient", kas ievietots melnā ādas futrālī un ar zilu pildspalvu lineāla aizmugurē uzrakstīts "Fr. Gulbis". Lineāla garums ir 50 cm, bet to ir iespējams pagarināt līdz 100 cm (1., 2.att.).
Fricim Gulbim piederošais lineāls bija ražots Vācijā, uzņēmumā "Maaßstabfabrik Beck und Nestler", kas bija viens no vadošajiem lineālu ražotājiem Eiropā. Uzņēmumu 1878. gadā Lahrā (Vācijā) dibināja vācu uzņēmējs Alberts Nestlers (1851–1901). [3], [4]
Atšķirībā no lineāla, kuru izmantojam ikdienā, uz logaritmiskā lineāla atrodas ne tikai centimetru iedaļas, bet arī collu atzīmes, kā arī tādi matemātiski lielumi, kā, piemēram, “pī”. Uz paša lineāla atrodas bīdāms punktu fiksētājs, bet lineāla aizmugurē - fizikas un matemātikas terminu vārdnīca (3., 4., 5.att.).
Neskatoties uz to, ka augšpusē lineālam ir centimetru skala, tas netiek izmantots, kā parastais lineāls, mērīšanai, bet matemātisku aprēķinu veikšanai. Ar logaritmisko lineālu var veikt:
- Reizināšanu un dalīšanu (izmantojot C un D skalas);
- Kāpināšanu kvadrātā un kvadrātsaknes vilkšanu (skalas A un B);
- Logaritmu aprēķināšanu (skala L);
- Trigonometriskās funkcijas (sinuss, tangents - uz skalas S un T mēlītes otrā pusē). [5]
Logaritmiskajā lineālā tiek izmantots princips - divu skaitļu reizinājums ir vienāds ar to logaritmu summu. Lai saprastu, kā tiek veikti aprēķini, ir jāsāk ar pašu pamatu - reizināšanu. Šāda aprēķina veikšanai, tiek izmantotas “C” skala (uz bīdāmās mēlītes) un “D” skala (uz nekustīgā korpusa), piemēram, 2 × 3 = 6. Šāda uzdevuma atrisināšanai ir jāveic sekojošas darbības:
- Lineāla iestatīšana: Pārbīdiet mēlīte jāpabīda tā, lai “C” skalas sākums (cipars 1) atrodas tieši pretī ciparam 2 uz “D” skalas.
- Reizinātāja meklēšana: Atrodiet ciparu 3 uz “C” skalas.
- Rezultāta nolasīšana: Skatieties tieši zem tā uz “D” skalas, kur redzams rezultāts 6.[5]
Šāda tipa lineālus izmantoja 20. gadsimta 70. gadu vidum, pirms parādījās elektroniskie kalkulatori. Alberta Nestlera uzņēmumā ražotais lineāls nav tikai vēsturisks priekšmets, bet arī apliecinājums Latvijas fizikas zinātnes pirmsākumiem un kalpo kā atgādinājums par laiku, kad precīzi zinātniskie aprēķini prasīja nevis digitālu vidi, bet gan pētnieka intelektuālo asumu un prasmi pārvaldīt logaritmu principus, pārvēršot abstraktas formulas taustāmā rezultātā.
LU Muzeja LU vēstures kolekcijās ir iespēja iepazīties ar LU fizikas docenta Friča Gulbja logaritmisko lineālu un citām LU vēstures liecībām. Kontakti: Ieva Hadkevica, LU Muzeja vēstures kolekciju krājuma glabātāja, e-pasts ieva.hadkevica@lu.lv, tālruņa numurs 67034032 vai 25733456.
1. Jansons. J. (2008) Latvijas Universitātes Fizikas institūts (1919 - 1944) un tā sagatavotie fiziķi. LU Akadēmiskais apgāds: Rīga (16. - 17. lpp.)
2. LV_LNA_LVVA_F7427_13_602
3. Nestler - logaritmisko lineālu ražotājs
